Delikātā tēma – aizcietējums. 6 ieteikumi tā novēršanai.

Šoreiz uzmanība visai delikātai, bet izplatītai problēmai – aizcietējumiem. Par aizcietējumu raksturo pārāk reta, apgrūtināta vēdera izeja. Medicīnā kā retu klasificē retāku kā 3 reizes nedēļā. Aizcietējuma gadījumā vēdera izeja bieži ir nepatīkama – tualetē jāpavada ilgs laiks, lai vēders izietu, un izkārnījumi ir cieti. Bieži arī to smarža ir daudz nepatīkamāka un vēdera iziešana var pat radīt sāpes. Aizcietējums var radīt arī sāpes vēdera un muguras lejasdaļā un smagos gadījumos pat asiņošanu vēdera izejas laikā.

Kāpēc rodas aizcietējumi? Aizcietējums var rasties, ja ir nepietiekami ātra zarnu darbība, gan traucēta to satura izvadīšana vāju iegurņa un starpenes muskuļu dēļ. Tāpat tā rašanos var ietekmēt diēta ar zemu šķiedrvielu saturu, nepietiekama šķidruma uzņemšana, pārlieku liela vienkāršo ogļhidrātu uzņemšana ar uzturu, hormonālas izmaiņas, dažādi medikamenti.

Vēdera izeju skaits samazinās ar vecumu. Lielākoties pieaugušajiem vēdera izeja notiek 3-20 reizes nedēļā. Visbiežāk vēders cilvēkiem iziet 1 reizi dienā, bet arī šāds rādītājs ir vien aptuveni pusei cilvēku. Biežāk vēdera izeja cilvēkiem ir daudz neregulārāka.

Ko darīt, lai novērstu vai samazinātu aizcietējumu rašanos?

  1. Dzer ūdeni. Ja vien Tev nav ārsta norādījumi nedzert pārāk daudz ūdens, tad dienas laikā dzer 30-35 ml ūdens uz vienu ķermeņa masas kilogramu.  Ūdeni uzņemam gan ar pārtiku (augļi, dārzeņi, zupas, smūtiji, pat maizē ir līdz 40% ūdens!), gan dzerot šķidrumu – ūdeni, zāļu tējas, minerālūdeni, dzērienus ar sāļiem u.c. Dzerot ūdeni, jāseko savai pašsajūtai un nav nepieciešams izdzert kādu noteiktu daudzumu ūdens, ja rodas diskomforts izdzertā ūdens daudzuma dēļ. Taču seko, lai dienas laikā izdzertu 1-1.5 litrus, ja neveic treniņus. Treniņu dienās tie varētu būt arī divi vai vairāk litri.
  2. Uzņem šķiedrvielām bagātu pārtiku. Ir šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas un mums nepieciešamas gan vienas, gan otras. Šķīstošās šķiedrvielas – pilngraudu auzu pārslas un auzu klijas, sausas un pēc tam izvārītas pupiņas un zirņi, banāni, mellenes, āboli, tomāti, burkāni. Nešķīstošās šķiedrvielas atrodamas selerijās, sakņu dārzeņos, zaļajos lapu salātos, augļu un dārzeņu mizās (piemēram, ābola, bumbiera mizas!), riekstos, sēklās. Iekļauj uzturā arī linsēklas, žāvētas plūmes, čia sēklas. Minimālais uzturā iekļaujamo šķiedrvielu daudzums ir ap 25 gramiem dienā, taču tas var variēt katram individuāli. Savukārt, optimālais daudzums sievietēm ir ap 35 g, vīriešiem – līdz pat 48 g. Ja Tava ēdienkarte līdz šim nav saturējusi daudz šķiedrvielu, tad nepalielini to daudzumu uzturā strauji, bet ļoti pakāpeniski, uzņemot par 5-7 gramiem dienā vairāk kā līdz šim.
  3. Kusties. Regulāra, mērena slodze būs lielisks veids, kā paātrināt gremošanas darbību un līdz ar to arī vēdera izeju. Ej pastaigās, veic vingrinājumus, stiepies, brauc ar velosipēdu, peldi – izvēlies sev piemērotāko. Un pat, ja neesi sporta draugs, vienkārši ikdienā ej vairāk ar kājām!
  4. Ēd četras reizes dienā. Ēšanas režīms ir svarīgs, taču mūsdienu straujajā dzīves ritmā nereti ir ieradumi – neēst brokastis, ēst divreiz dienā un tās pašas, vadot auto vai atbildot uz e-pastiem vai neēst visu dienu un pieēsties vakarā. Ja Tevi piemeklējušas vēdera izejas problēmas, kuras bieži nes līdzi arī citus gremošanas traucējumus, tad Tev ir jāpievērš uzmanība tam, cik bieži un ko Tu ēd. Četras maltītes dienā ik pēc 3-4 stundām būs ļoti optimāli.
  5. Ja vajag uz tualeti, nekavējies! Kad jūti vajadzību doties uz tualeti, dari to un neaizkavē vēdera izeju. Vēdera izeju mēs paši nespējam regulēt, tāpēc ņem v vērā, ka organisms pats zina, kad ir īstais laiks doties „darīšanās”. Šo dabisko refleksu noteikti nevajag ignorēt, jo tādejādi tiek aizkavēts normāls vēdera izejas biežums un var rasties aizcietējums, kā arī organismam tiek dots signāls šo refleksu atkārtoti radīt aizvien retāk, kas arī ir nevēlami.
  6. Uzņem probiotikas. Uzņem labās baktērijas ar piena produktiem – dabīgu jogurtu bez piedevām, kefīru, paniņām, kā arī atceries par kāpostiem. Šīs baktērijas labvēlīgi ietekmē mūsu kuņģa mikrofloru un uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Par aptiekās nopērkamo probiotiku uzņemšanu konsultējies ar savu ģimenes ārstu.

Ja šie paņēmieni nedarbojas un aizcietējums vēl aizvien rada problēmas, noteikti dodies pie ārsta.



Vai Tev patika tas, ko lasīji? Dalies vai pievieno komentāru!

SPER PIRMO SOLI UN PIEPILDI SAVUS MĒRĶUS CEĻĀ UZ VESELU, LAIMĪGU UN AKTĪVU SEVI!


Vai vēlies ēst veselīgāk? Nekad nav par vēlu un nav labāka brīža par "te un tagad". Ēd to, kas Tev garšo sev piemērotās porcijās un veselīgākās versijās.

Izvēlieties periodu

Izvēlies maksājuma metodi