Par apēstajām emocijām

Emocionālā ēšana bieži tiek vilkta kopā ar negatīvam emocijām, bet nesen (2015.gadā by Cardi) pētījumā izrādījās, ka tas notiek arī pozitīvu emociju iespaidā.  Ēšana, šajā gadījumā ir atbilde uz emocijām – pozitīvām un negatīvām. Tā ietekmē ķermeņa masas indeksu, svara pieaugumu, zudumu, ir saistīta ar depresiju. Šādai ēšanai bieži līdzi nāk vainas apziņa. Lai arī emocionālās ēšanas “vainas” varētu šķist ļoti viegli saprotamas un izskaidrojamas, tas nav tik viennozīmīgi, kā varētu šķist. Patiesībā emocionālā ēšana ietver sevī ļoti daudz nianšu, kuras nav tik viegli izskaidrojamas. Kas patiesībā ir ēdiens? Vienam tā ir enerģija, lai dzīvotu un veiktu darbu, cits ēdienu uztver kā daļu no kultūras (pīrādziņi un piparkūkas Ziemassvētkos, siers un alus Jāņos, olas Lieldienās un ēdiens katrai kultūrai ir citāds), citi bauda ēdienu no a la carte ēdienkartēm, citi ēdienam nepiešķir nekādu vērtību un izvēlas ļoti mazvērtīgu, bet kalorijām bagātu pārtiku – jaunieši, pieaugušie, dažāda vecuma un sabiedrības slāņu pārstāvji. Ēdienu var uztvert ļoti dažādi, bet jūtot negatīvas emocijas, ir cilvēki, kuri meklē sava veida mierinājumu šokolādē, saldējumā, citos ēdienos. Nu kaut vai atceries filmas, kurās sievietes tipiski ķeras pie vislielākā šokolādes saldējuma, kad izšķīrušā no liktenīgā.

Pētījums, kuru lasīju, rakstot šo rakstu, piedāvāja iepazīties ar dažādiem eksperimentiem, veiktiem ar cilvēkiem, kurus var iedalīt emocionālajos ēdājos un neitrālajos. Bijija filmu, kas izraisa skumjas, skatīšanās. Bija emocionālu notikumu atsaukšana atmiņā. Bija eksperiments, kurā cilvēkiem tika pateikts, ka viņiem jāsagatavo īsa runa, kura tiks vērtēta un filmēta, kā arī runas laikā ir jāietver fakti, kuri tiks vērtēti. Emocionālie ēdāji šajā situācijā uzņēma vairāk ēdiena. Lielākajā daļā šo eksperimentu atšķirības uzņemtā ēdiena daudzumā nebija būtiskas, bet emocionālie ēdāji, piemēram, ēda vairāk, kad juta pozitīvas emocijas, salīdzinājumā ar neitrālajām vai izvēlējās vairāk cukura un tauku saturošus produktus (bet arī ne vienmēr). Trīs citi pētījumi iedziļinājās ēdiena uzņemšanā ikdienā un ēšanu starp ēdienreizēm, bet tikai viens pētījums apstiprināja, ka atkarībā no ikdienas notikumiem un to intensitātes, cilvēki uzņēma vairāk ēdiena. Šie notikumi pārsvarā bija ego aizskaroši, balstīti uz savstarpējām attiecībām vai saistīti ar darbu. Šādos gadījumos cilvēki mēdza uzņemt daudz cukura un tauku saturošus produktus. Newman et al. 2007 atklāja, ka ir sakarība starp ikdienas stresu un nekontrolētam uzkodām, ja to ietekmē kortizola (stresa hormona) izdalīšanās. Jo vairāk kortizola, jo lielāka ir vēlme ēst. Pētījums galu galā nepierādīja, ka ar viņu izstrādāto jautājumu/atbilžu sistēmu ir iespējams pilnībā noteikt, kad un kādās situācijās cilvēki, kuri uzskata sevi par emocionāliem ēdājiem, uzņemtu vairāk ēdiena kā neemocionālie ēdāji. Ir nepieciešami arī citi rīki, kā to noteikt. Bet ko novēroja pētījuma dalībnieki:

  1. Emocionāls izsalkums uznāk pēkšņi – Tu gribi šokolādi vai sāļos riekstiņus, saldējumu vai cepumus. Kas būtiski – parasti neviens tad neknakstās ap vakardienas rīsiem vai kartupeļiem, vai neēd salātus. Fizisks, reāls izsalkums parādās pakāpeniski un Tu nudien domā par reālu, īstu ēdienu. Emocionālā izsalkuma laikā Tu gribi konkrētus produktus – saldus, tauku saturošus, arī kraukšķošus produktus. Esmu lasījusi, ka patiesībā tas kraukšķis, ko rada čipsu, riekstu, popkorna ēšana, ir viens būtisks faktors, lai mēs tos izvēlētos. Ir pat bijis pētījums, kurā cilvēkiem bija uzliktas austiņas, kuras apslāpē visas skaņas, un viņi ēda čipsus. Visi atzina čipsus par mazāk baudāmiem, ja nedzirdēja to kraukšķi. 
  2. Emocionālā ēšana mūs vada praktiski neapzināti. Mēs nedomājot, teju transā varam izēst visu saldējuma trauku, čipsu paku, zefīra paku, nokļūt veikalā, lai tikai iegādatos kaudzi konfekšu. Fiziska izalkuma laikā Tu kontrolē, ko un cik daudz Tu ēd un Tu jūti sāta sajūtu (ar nosacījumu, ka Tu neskaties TV, nebaksti telefonu, pat nelasi grāmatu vai kā citādi nenovērs uzmanību no ēdiena un ēšanas procesa, jo arī tad var pārēsties). 
  3. Emocionālie ēdāji jūtas paēduši tikai tad, kad jau jūt fiziski nepatīkamu sajūtu vēderā – tas ir pārpilns. Fiziska izsalkuma remdēšana visbiežāk rezultējas ar sāta sajūtas jušanu un sajūtu, ka esi paēdis, bet ne pārēdies. 
  4. Emocionālajai ēšanai bieži seko vainas, kauna sajūta un nožēla par apēstā ēdiena daudzumu. Ja Tu ēd normālu pārtiku, tad praktiski nekad nejutīsies vainīgs, jo vienkārši dod organismam to, ko tas prasa. Ja Tu jūti vainas apziņu pēc tam, tad, iespējams, tāpēc, ka patiesībā neuzņem pārtiku, lai remdētu izsalkumu, bet gan ēd uz emocijām. 
  5. Emocionālo izsalkumu Tu nejūti vēderā (kā visiem zināmo kurkstoņu, kad ļoti, ļoti gribas ēst), bet gan galvā. Tu domā par konkrētu ēdienu, tā tekstūru, smaržu, kā Tu to ēdīsi. Diez vai Tu domāsi, kā košļāsi rīsus vai salātus pusdienās, bet Tu varētu ilgoties vai sapņot par šokolādes kūku tik ļoti, ka tā tur “sēž” Tavā galvā, kamēr Tu beidzot pie tās neesi ticis.

Kāpēc notiek emocionālā ēšana? Jo Tu mēģini apslāpēt emocijas – dusmas, zaudējumu, skumjas, uztraukumu, vientulību, kaunu, atraidījumu vai citas. Tu, iespējams, jūties iztukšots un kaut kas nesniedz gandarījumu vai piepildījumu dzīvē. Arī bērnības ieradumi var spēlēt lomu Tavos pieaugušā ēšanas paradumos – iespējams, Tu ar nostaļģiju atceries noteiktus ēdienus (es tā atceros baltmaizi ar medu uz tās) vai vecāki Tevi ir mierinājuši ar ēdienu. Iespējams, Tu pārēdies viesībās vai apciemojot ģimeni svētkos. Te, lūdzu, nejaukt – es neesmu par atteikšanos no mammas pīrāgiem Ziemassvētkos vai kūkas gabala draudzenes dzimšanas dienā, bet taisnības labad jāmin, ka tāda pārēšanās nekas labs nav. Jā, ja esi pāršāvis pār strīpu, tad nekas jau nenotiks – pāris mierīgākas dienas un viss ir OK, ja vien nudien ievēro mērenību ikdienā. Visās situācijās būtu jauki, ja mums blakus stāvētu draudzene apzinātība – vajag man to ceturto kotleti pa virsu divu veidu rosoliem vai nevajag? Vēl mūsu ikdienas draugs stress ir biežs vaininieks tajā, ka tiecamies pēc fiksās enerģijas. Mēs dzīvojam nenormālā ātrumā – darbs, treniņi, laika plānošans, ģimene, draugi, socializēšanās, koncerts, informācijas kalni no dažādiem medijiem, pilsētas trokšņi – tas viss ietekmē mūsu ikdienu un reizēm mēs tiecamies atbrīvoties no stresa…ēdot. 

Ko darīt?

  1. Apzināties, kas notiek un kādas emocijas Tu centies “apēst”. Vienkārši mēģini piefiksēt, kur Tu esi, ko Tu domā, ko Tu jūti, ar ko kopā Tu esi un cikos tas notiek, nākamreiz, kad ir emocionālās ēšanas brīdis. Ja tas ir stress, tad palīdzēt var sports – jebkāda fiziska aktivitāte, kur smadzenēm pieplūst vairāk skābekļa, Tev atbrīvojas domas, Tu jūties labāk. Parasti pēc skrējiena vai cita treniņa arī ēdienu izvēlamies prātīgāk un apzinātāk. 
  2. Meklē veidus, kā “pabarot” sevi bez ēdiena – grāmatas, mūzika, mazie skaistumkopšanas rituāli mājās ar kādu labu masku, skrubi, vannu, svecēm. Banāli, bet pamēģini. Dari kaut ko, ko Tev ļoti patīk darīt – ej pastaigāties, spēlējies ar suni vai samīļo kaķi, noskaties filmu, aizej uz kafejnīcu iedzert kafiju, piezvani kādam! Pat, ja šie ir klišejiski ieteikumi, sarunā, ka pamēģināsi kaut vienu no tiem. 
  3. Mēģini samazināt tempu, kādā Tu uzņem ēdienu vai tiecies pēc tā. Ja Tu jau no paša rīta sapņo par noteiktu ēdienu, gaidi mirkli, kad dabūsi to, tad sarunā, ka neaizliegsi sev, bet būs okei arī ar mazāku daudzumu noteiktā ēdiena, kuru Tu izbaudīsi. Te man gribas piemetināt, ka ir cilvēki, kuri saka, ka sevi nav jāierobežo, vajag ēst visu, ko sirds kāro utt. “O, jā, es visu laiku jūtu, ka mans organisms prasa burgeri un frī”, bet, well, tas nav tas, kas tam nepieciešams viemēr! Jā, jādzīvo ir un ne tā kūka, ne burgers retu reizi Tev neko nenodarīs, it īpaši, ja ikdienā ēd labu, normālu, sabalansētu pārtiku, bet skaidrs ir viens – abi šie iepriekšminētie ēdieni nav labākie no uzturvērtības viedokļa. Protams, ja Tu tikai uzņem pārtiku, skatoties, vai nelec pāri noteiktam kaloriju skaitam, tad teiksim, kāds var apēst pat 3 burgerus dienā – kalorijas – ček!, uzturvielas  – mēēh, gan jau (bet patiesībā galīgi švaki būs no piesātināto tauku daudzuma, iespējams, cukura daudzuma, ja izvēlies vēl koliņu). Viens ir ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki, bet nākamais ir vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas un mikroelementi, kas ir dažādu bioloģiski aktīvu savienojumu – fermentu, hormonu, vitamīnu u.c. sastāvdaļa. Ja to nav, organisms agri vai vēlu sāks streikot.
  4. Esi labs pret sevi. Jā, striktas diētas ievērošana pēc emocionālas ēšanas periodiem var palīdzēt īstermiņā, bet ilgtermiņā tas situāciju tikai pasliktina. Mēģini saprast, kas ar Tevi notiek. Esi atvērta emocijām un sajūtām un pieņem, ka tās ir tikai šī brīža garastāvokļa noteicējas. Strādā par labu sev, nevis pret sevi. Izpēti sevi un nekritizē. Tas parasti noved pie jauna apļa – vainas sajūta – ierobežošana – "noraušanās" – jauna diēta – emocionālā ēšana.
  5. Ievēro ēšanas režīmu, kuru salīdzinoši viegli īstenot ikdienā un kurā nav mega daudz ierobežojumu. Labāk kaut vai pāris reižu dienā ēst labāk. 
  6. Meklē palīdzību. Jautā padomu. Aprunājies ar kādu. Nebaidies. Apzinies un risini. 

 



Vai Tev patika tas, ko lasīji? Dalies vai pievieno komentāru!

SPER PIRMO SOLI UN PIEPILDI SAVUS MĒRĶUS CEĻĀ UZ VESELU, LAIMĪGU UN AKTĪVU SEVI!


Vai vēlies ēst veselīgāk? Nekad nav par vēlu un nav labāka brīža par "te un tagad". Ēd to, kas Tev garšo sev piemērotās porcijās un veselīgākās versijās.

Izvēlieties periodu

Izvēlies maksājuma metodi